Jāni, atrodi sievieti. Nopietni. Nebūs vairāk laika nodarboties ar muļķībām, un visiem publiski uz nerviem krist!

marss laikam sajauci forumu te nav cālis.lv

Dažreiz derīgi arī citos forumos šādas tādas idejas pakopēt...

A Tu vispār pats saproti, kāpēc dažas FM stacijas skan slikti? Avota dēļ (pārkompresēts strīms, slikti faili etc.), pāruztvere u.c., kāds tiek padots uz raidītāju.
Vai, ja mēs Tavam izredzētajam DAB iedosim tik pat sūdīgu avotu, jeb skaņas source, skaņa pēkšņi paliks izcila? Nu tak beidz te dzīt sviestu.

Lasot DAB+ slavināšanu viena indivīda personā, sāk likties, ka viņš svēti tic - DAB+ arī 64 kilobitu MP3 skanēs kā CD, ja vien izlaidīs caur DAB+. Tātad DAB+ ir izkonkurējis ORBAN u.c. apstrādes pročus. Jānis glābs mūs no "šausmīgā" FM, kas mūs smacē nost, bet ieviesīs skaisto parametru DAB+.

Kādas tur 18 programas, mums šobrīd jau viss FM ir diezgan vienāds. Kāda jēga no programu skaita, ja nav satura? Reāli - kas būs tās 18, vai 16, ko tur dzirdēt?

Ārdīties par to apraides ieviešanu

Jāni, klausi Marsu.

Par tēmu - tā direktīva paredz lai mašīnās ir ieviests arī DAB+, bet neliek izravēt FM. Tas ir tizli teiksim LV jo pērkot jaunu mašīnu piemaksāsiet par cenā ierēķinātu DAB+ krāmu. FM turpinās tur eksistēt.

Kad pec laika Jānim būs nedaudz pārgājis, tad tikmēr gan jau būs sakrājis lai varētu no savas "cūciņas" apmaksāt LV DAB+ apraidi un izdomājis arī savu logo. Good luck and have fun.

Jā, šie postsovjetiskie cilvēki ar melnām sirdīm, man atkal uzbrūk. Tāpat bija Sandrai Veinbergai porziņģa raksta sakarā, kur arī pauda viedokli un pēc tam pasvieda uz šķīvja apēšanai. Man jau vienalga. Dzīvs esmu un rakstīšu tālāk, citur, kur ir izpratne.

Have a nice evening dear Comrades!

73!

DAB+ radio bus pa maksu , swh star fm un takak .
A valsts radio bus bez maksas , vo ta latviesi kungi
Maksa kamer dzivs sava miljota latvija .

Kamēr te notiek tukša muldēšana par DAB+,Latvijas radio plāno tuvākajos gados palaist 7 jaunus FM raidītājus Latvijā.Pirmie divi sāks darbu jau šajā pusgadā,nodrošinot pieci.lv, LR5 apraides zonas palielināšanu.

V - Tev ir vairāk info, kurās pilsētās?
5 šobrīd ir loģiskie caurumi, ko varu iedomāties - Cesvaine un Kuldīga, kā arī Viesīte.

Nē,Limbaži 100,5 FM,info jau ir Vases mājas lapā par šo frekvenci,un otrais raidītājs būs pie Saldus.

Ļoti dīvaina izvēle ir Limbaži. Tajā pusē vēl tomēr kaut ko var saķert no 93,1 un Valmieras, kamēr dziļāk vidzemē ir pilnīgs klusums, tāpēc arī iedomājos par Cesvaini. Saldū pirmais FM raidītājs no LR.

Janka,tāda sajūta ka LR sāk strādāt pēc principa-viss kas palika,būs mums! Saldū vēl būs nākotnē arī LR1 un LR2.

Interesanti ka LR plānos nav Ainažu 94,1 FM raidītajs,kuru LR1 Padome atļāva izmantot jau pirms vairākiem gadiem.

Un kurš te tirsa ka LV nav frekvenču brīvu? LR vajadzībām, ja vajag, atradīs!
Nja bet par pieci runājot, tiešām loģiskāka izvēle būtu Kuldīga ... a varbūt tas ir nākotnes plānos...

Jādomā ka jauda būs ļoti niecīga, tuvākajā apkārtnē var labi dzirdēt Māles 100.3, Rīga 100.5 ir tuvu un arī Alūksne mēdz būt dzirdama.

Desa,polarizācija būs cita Limbažos salīdzinot ar Rīgu,par jaudu gan nezinu,bet Salacgrīvā šai frekvencei deva 35 dbw.

Nu nezinu, gan jau ies no Vitrupes kopā ar LR1, tad jau var dot nedaudz mazāk kā 105.5, jo baigi tālu viņš neskan.

O! Tēma atdzimst jaunās skaņās. Paldies!

Pirmajos 47 komentāros svarīgākais bija Normunda "... Varēs atkal kāds pacepties...". Tas nu ir jau garām, paldies dieviem!

Par 100,5. Kopējot 105,5 (lūgums informēt, ja kāds zina, par virziendarbības parametriem), bet noteikti ar mazāku jaudu (starptautiskās koordinācijas 35 dBW, visticamāk, dabā pārvērtīsies par kādiem 25), maksimālā izstarojuma virziens visloģiskākais būtu uz Salacgrīvu un Ainažiem, lai nekonfliktētu ar citiem raidītājiem, vienlaikus labi nosedzot Limbažus. Jebkurā gadījumā 105,5 labāk ir uztverams Rīgā nekā no raidītāja līdzīgā attālumā dziļāk Vidzemē virzienā uz dienvidaustrumiem.

Par Saldu. Pagaidām LR1 Saldū sedz Kuldīga un Lielauce jeb Kaltiķi un Cīruļkalns. Tātad mums briest jauns QTH Ēvaržos. Vai kāds to var apstiprināt?

Par 94,1. Atcerēsimies, ka frekvence mūsdienās reizi gadā ir pusaizsista dažu dienu pasākumam Salacgrīvā.

73!

LR1 vēl plāno raidītāju Talsos,bet LR3 Alūksnē un Limbažos

Roland,vai Ēvaržos LVRTC ir savs tornis?

Kam vispar vajaga jusu sudus klauset ,
tagat viss ir interneta kadu gribi radio gan krievijas
gan arzemjus radio ,
jusu fm vispar nav vajadigas tikai penzionaram un
viss , jaunisi vissi klausa savas smartfona interneta
vot ta latviesi kungi ,
pectam 2022 gaba sacies raibiet DAB+radio poroleli
gan fm bus lidz 2027 gada ,
un pectam bus viss pa maksu tapat ka lattelekom
televizija .

Kādā megahercā vēl Limbažos var iesisties? Alūksnē daudz frekvences pieejamas, tas ir zināms. Saldū cik lasīju ir vēl 102,4 koordinēts, gan jau tas būs. Varbūt arī 104,9.

Valdi (V.), jā!

Valdi (Desa), nu, laikam tomēr tas 94,1 kaut kādā mērā.

73!

janis, viens šitāds man YouTube nupat komentārus rakstīja, a viens tāds pats (varbūt tas pats) pat mani nesen aplaimoja e-pastā. Nenopriecāties! Šitie mutanti nevaid izmiruši, neatkarīgi no tā, vai viņi ir patiesi, vai tikai tēlo. Nenopriecāties par eradio.lv, kas tos klonē!

LR1 Talsos kalngalu kalngals.

73!

Nebiju zinājis par tā esamību. Paldies par info Roland.Būs jāaizbrauc un jāpaskatās.
Desa,Roland man arī tādas aizdomas ka tiks 94,1 izmantots Limbažos.

Desa,šīs divas frekvences Saldū noteikti tiks izmantotas,bet jābūt vēl vienai,jo tur 3 LR kanāli ir plānoti.

LR1 Talsos jādomā ka būs diezgan mazjaudīgs, Dundaga takš ir labi dzirdama vēl tālu. Lai gan SWH uztur 2 pietiekami jaudīgus raidītājus abās pilsētās, tāpēc neko nevar zināt.

Desa, ja, piemēram, LR3 Alūksnē ir absolūti loģiski, tad par LR1 Talsos jāsaka, ka ir grūti saprast, ar kādu ziepju trauku ir jāklausās, lai Dundagas raidītāju ar tā gandrīz 4 kW jaudu, apļveida diagrammu un antenu augstumu, kas ir augstāks par jebkuru Talsu-Tukuma paugurainē augoša koka galotni, nevarētu uztvert šajā kartē redzamajā baltajā plankumā galvenokārt bijušā Talsu rajona teritorijā: https://www.lvrtc.lv/latvijas-radio-1.html. Tomēr kopumā man personīgi nemaz nav iebildumu pret to, ka Latvijas Radio raidītājus izvietotu pēc Radio TEV parauga. Analogās TV raidītāji savulaik bija gan Sabilē, gan Kandavā...

73!

Analogai TV tas ir saprotams dēļ atstarotajiem signāliem un līdzarto esošajiem traucējumiem. Nesen biju Kandavā, kur visi Dundagas raidītāji izņemot TEV bija izcili dzirdami uz virtuves radio. Talsos tas pats +izcila Kuldīgas ķeršanās. Jēdzīgāk būtu palaist LR2 visur, kur tas vēl neskan, tam vismaz būtu kāds komerciāls segums, atšķirībā no 5lv un LR1. Šobrīdējais plāns atgādina to, ja tagad uzliktu LR1 raidītāju Jūrmalā. Talsos ir doma likt VTV raidītāju kopā ar Latgales jaunajiem torņiem lai palaistu bezmaksas MUXā arī HD kanālu.

Bet nu drosmīgi, vienāda frekvence 75km attālumā un bez īpaša reljefa. Risks šķiet liels.

Ja tiešām Limbažos būs 100.5... Tad tie visi tirsēji par to, ka FMs iet 100-200-300km var iet zolīdi stūrīti paklusēt, un padomāt, kā mūsu valstī tiek bīdītas lietas, kā tiek piesmietas komercstacijas...

Ko marss nepatik manas taisnibas ko rakstiju

Ej smirdi kaut kur citur, OK?

Jusu fm nav nivienam tikai penzioneram un viss.

Šķiet Bauskai arī ir rezervēta brīva frekvence priekš sabiedriskā medija (?).
Bet pilsētā jau gandrīz visas LR stacijas labi uztveramas no Rīgas. Izņēmums ir tā Radio Naba.

misters,Radio Naba ir plānots palielināt apraidi tikai Rīgā un Rīgas apkārtnē,un tikai tadā gadījumā,ja Rīgā atbrīvosies kāda frekvence.

Kad Rādio Naba skanēja 93.1 pirms to pārņēma pieci.lv,tad viņus varēja uztvert pat Valmierā dažviet.

Nezinu gan, jo 5lv laikā tika labi pacelta raidītāja jauda. Starp citu, no kurienes nāk visa infa par šiem plāniem? Kāds publisks plāns vai insaidera info?

Man domāt ka Cesvainē arī gaidāms 5, jo tur jau kādu laiku stāv koordinēta 90,5 MHz frekvence.

Desa,šī informācija nāk no Latvijas Radio mājas lapas.

Vai kāds zina,cik liela jauda ir Rīgā strādājošam raidītājam 100,5 frekvencē? Limbažos būs 250W.

Rīgā 31 dBW (~ 1,26 kW ERP), 1 kW TRP.

Kas ir Vitrupes 250 W? Acīmredzot TRP. 105,5 ir 300 W.

73!

1,2kW ERP, pašam raidītājam 1kW.

Nu vot, kā sanāca, vienlaicīgi ielikt. LR plānos nekad neesmu redzējis, ka tiktu pieminēta ERP, tikai raidītāja izejas jauda.

Desa, tikai TRP piemin arī Latvijas Radio retajos kontaktos ar viņiem, par pārējo sūtot pie LVRTC. No LVRTC arī esmu dabūjis tikai TRP.

Veicu nelielus aprēķinus, kas izriet no pieejamās informācijas un apliecina, ka, visticamāk, biju kļūdījies savās prognozēs. Ja pieņemam, ka 100,5 raidīs no tām pašām antenām, no kurām raida 105,5, proti, no 55 m, tad 100,5 ERP būs 30,2 dBW. Ja ir plānots raidīt no lielāka augstuma (nezinu, vai tas iespējams, bet Desa gan jau to torni ir aplūkojis), tad varētu būt mazāks pastiprinājums un attiecīgi zemāka ERP. Starp citu, agrāk (vai vēl joprojām?) 105,5 retranslēja (pāruztvēra) 90,7.

73!

Vēl pirms kāda laika LVRTC iepirka 2 jaunus retranslācijas uztvērējus, tādēļ visticamāk jā. Ja tur būs tiešām sauktie 30dBW, tad traucējumi uz BBC Saulkrastu pusē garantēti. Ja raidīs no pašiem Limbažiem, domāju ka no tā varētu izvairīties. LVRTC taču ir uzcelts tornis netālu no Limbažiem. Kas liedz izmantot 100,6? Nebūtu Rīgas traucējumu.

Vīri, ko jūs par to Vitrupi? Tur tak ilgāku laiku vairs neraida.

Oficiāli viņam jādarbojas. Lai gan paredzu, ka vienkārši saplīsis, jo kad vasarā biju tanī pusē viņš arī klusēja. Citas reizes gan vienmēr skanējis, vēl decembrī noteikti.

Man patīk, ka cilvēki cepas ... par neko. Kad sāks raidīt 100.5FM Limbaži, vot tad arī parunāsim. Bet, protams, kā jau agrāk minēju, komercstacijas var sūkāt cukurgailīti, un labākā gadījumā no VASES saņems s*dīgu frekvenci ar ļoti mazu apraidi (perdeli citiem vārdiem sakot). A vot kad LR pasaka ka vajag frekvenci, vases visi aptirsušies miera stājā, citējot kādu interneta zvaigzni. Jo nedod dies, kāds no LR aizies un noriesies, kur nevajag!

Tā kā man uztvērēji patlaban nav pa rokai, pajautāju cilvēkam, kam ticu. 105,5 raidītājs darbojas gan tagad, gan (tas jau ir no maniem novērojumiem) regulāri vispār.


Ko mums gribēja pateikt Sems? Objektīvas detaļas, lūdzu!

73!

Marsiņ, būsim godīgi, cilvēki jau baigi necepas. Pārsvarā diskutē. Starp citu, visvairāk cepies tieši Tu.

73!

Ir tikai loģiski, ka valsts raidītājiem izdala frekvences. Jēga no tiem komercraidītājiem, kuriem trīs klausītāji pa visu Latviju un bezjēgā tiek sildīts gaiss. Protams, arī dažām valsts programām klausītāju pamaz, bet vismaz visi LVRTC raidītāji tiek uzturēti kaŗtībā un pie dzīvības.

Sems droši vien gribēja pateikt, ka Vitrupes vietā LVRTC jau labu laiku ir savs 100m augsts "Limbažu RTS".
Jaundruviņas, Katvaru pag; Limbažu nov.
https://www.lvrtc.lv/karte.html

Paldies, Vladimir, paldies, Sems! Bija paslīdējis garām. Līdz ar to uzreiz rodas jautājumi par 105,5 reālajiem tehniskajiem parametriem. Skaidrība ir par TRP - 300 W. Antena noteikti novietota augstāk kā agrāk, bet ERP varētu būt samazināta. Jautājums arī par to, kad pārslēdza. It kā man bija norādes, ka jau 2017. gadā raidīja no Limbažiem, bet es to nebiju uztvēris nopietni. Jau iepriekš paldies par informācijas apmaiņu!

73!

Ja neko nejaucu, tad no Limbažiem 105,5 sāka raidīt 2013. gadā.
Un antenai ir izteikta virziendarbība Ainažu virzienā (līdzīgi kā Ulbrokā).
Hant=86m, G=13,9dBd, TRP, izskatās, ka palika tāds pats.

"Tā kā atslābstiet!" ©
Neviens nevienam netraucēs. :)

Paldies, Vladimir! Velns ar ārā! Nupat atradu vēl vienu norādi, ko ne tikai nebiju uztvēris nopietni, bet kam nebiju noticējis, uzskatot to par drukas kļūdu. 105,5 ERP izskatās pēc 37,5 dBW. Katrā ziņā par TRP šaubām nav jābūt. 13,9 - milzīgs pastiprinājums, ar ko gan ir par daudz līdz 37,5 dBW jeb 5,6 kW, bet acīmredzot ir vēl kaut kādi zudumi, kas nav ņemti vērā. Visi šie LIELIE skaitļi kopā ar loģisko virziendarbību Ainažu virzienā no vienas puses skaidro raidītāja biežo un labo uztveramību Rīgā, bet no otras atbild uz Desas jautājumu par 100,6.

marss, Tu pagaidām iedzer un paklausies ... man piemirsās, ko Tu tur klausies, "flešku", vai "strīmu".

73!

Tieši tā, Roland. 13,9 ir tieši antenas pastiprinājums. Kopā ar fīdera zudumiem 37,5dBW izskatās reāls cipars. Tad pretējā virzienā izstarojums varētu būt ap 17-20dBW.

Kad tikšu līdz Radio Mobile, intereses pēc pamēģināšu nomodelēt, kā tas sadzīvos ar Rīgas 100,5.

Vēl ir zināms fakts, ka Vitrupes laikos 105,5 diezgan stabili tika uztverts Zaķusalas tornī monitoringa nolūkos, bet pēc pārcelšanas uz Limbažiem ar to sākās problēmas.

Tur stāv 8 dipoli pēc LVRTC iepirkuma datiem no 2017.gada. Vismaz Rūjienā 105.5 skan līdzīgi kā 92.0, tas ir, ļoti sūdīgi. ĻOTI šaubos par 5kW, neticās ka tik daudz.

Frekvenču spektrs esot valsts bagātība. Tā savulaik ESD klāstīja, attaisnojot savu eksistenci un represīvo darbības piesitienu.

Šis Limbažu piemērs labi parāda tās bagātības izšķiešanu. Un proti, Ulbrokas torņa tiešā redzamībā var uztvert Limbažu 92.8, bet Limbažos vairs nevar klausīties ne Rīgas 93.1, ne 107.2 tieši vietējo 92.8 un 16.9 dēļ.
Lai atrisinātu problēmu, atvērsim jaunu frekvenci :)

Tajā pašā laikā - visu cieņu Limbažu 105.5 parametriem un to, kā tas sadzīvo ar Rīgas 105.7

Konkrēts piemērs, un neviens neko.
Tajā pašā laikā LR5 būtu daudz baltāki punkti, ko nosegt.

Vēl piebilde, ka Limbažos vienmēr Rīgas signāli bijuši labi uztverami, pat pirātiskais 98.9 savulaik :))

Visiem veiksmes!

Desa, ar ko Tu klausies to 105,5 esot Rūjienā? Mazsalacā tas signāls ir ļoti stabils jebkurā vietā ar TECSUN PL606 uztvērēju.

Nu lūk, diskusija pierāda kad fm ir izsmelts. Jādod ceļš digitālajai apraidei. Paralēli pārejas laikā atļaut raidīt fm, bet ne ilgāk kā gadu. Ilgāk nevar, jo kāds te sakausies, kāds pensis nomirs

Tecsun PL-118 un RTL SDR ar dipolu. Viņš nav stabils, ir jāķer un tāpat čerkst. Ar Skonto un TEV nesalīdzināms, bet biš labāk kā Star. Izsmēlējs te atradies, Limbažos vēl vismaz 2 brīvas frekvences var sameklēt. Faktiski visur vairāk kā 50km no Rīgas kautko var sakasīt.

dab,diskusija pierāda ka FM ir dzīvs,stabils un populārs,bet digitālā radio apraide ir tikai dažu naudas kāru cilvēku sapnis...Ja kāds ļoti vĕlas,tad lai DRM+ apraidi ievieš un pats par to maksā un klausās!

Desa,valstī vēl ir ap 30 brīvām FM frekvencēm.Ja VASES strādātu gudri cilvēki,frekveņču reāli varētu būt pat vairāk par 30.

ŠĪ diskusija pierāda, ka FM Latvijā, lasi Rigā ir izsmēlis frekvenču resursus.FM pie mums tiek aizstāvēts tā, ka to būtu pasaulē pirmie izgudrojuši un ieviesuši latvieši:D
Risinājums 5G vai DAB+ paralēli FM.
Šaubos vai mūsu tāluztveršanas entuziasti ir stāvā sajūsmā par tik noslogotu vietējo FM diapazonu.
Tika pieminēts DRM+, diemžēl bāzt DRM+ FM diapazonā traucējumi būs garantēti un VAS ES uz to neparakstīsies.

Rīgā izsmelti resursi? Tieši otrādi, iedotas 5-7 frekvences par daudz. Vajadzēja attīstīt esošo staciju jaudu, ne dot neperspektīvas jaunas, piem. visa Ulbroka.

Ja visi Rigā raidītu FM no vienas vietas proti no LVRTC zaķu salas torņa, tad frekvences atrastos.

Desa, 2017. gads ir ticamāks par 2013., bet 105,5 ERP tiešām "velk" uz 5,6 kW. Maksimālais izstarojums var būt arī ļoti šaurā azimutā, pie tam ierobežotas jaudas sektori arī var būt negaidīti interesanti un atšķirīgi, piemēram, Tevis pieminētajam 92,0 maksimālā ERP ir 1000 W, BET divos sektoros, kuros gan neietilpst Rūjiena, toties ietilpst gan Valmiera, gan raidītājam tuvākā Tallinas šosejas daļa Salacgrīvas novadā, ERP nedrīkst pārsniegt 100 W. Pilna izstarojuma diagramma diemžēl (man) ir zināma diezgan retos gadījumos. Ja Tu salīdzini 105,5 ar 92,8 un 106,9, kā arī ar 92,0, tad tiem visiem trim ir cits maksimālā izstarojuma azimuts, pirmajiem diviem 20°, proti, "rupji runājot", uz Aloju, bet pēdējam tieši uz ziemeļiem un tieši uz dienvidiem. Vēl ir svarīgs Tava dipola virziens.

Mazsalacai salīdzinājumā ar Rūjienu ir handikaps visu šo signālu uztveršanai gan attāluma, gan maksimālā izstarojuma ziņā.

pam-param, principā uztvērēju, kas Limbažos neļauj klausīties 93,1 no Ulbrokas, vajadzētu utilizēt, bet 107,2 vietā parastajam klausītājam ir jāprot tik vien kā pārslēgties uz 92,8.

DM, pamanīju Jūsu tekstā sirdij tuvus vārdus, ko Latvijā un latviešu valodā bieži negadās sastapt, proti, "tāluztveršanas entuziasti". Ziniet, te ir "koks ar divi gali". Jā, no vienas puses dažkārt salīdzinot apstākļus brīvo frekvenču ziņā FM ar daža laba kolēģa apstākļiem kaut kur stepē ar divām vietējām (un viss!) stacijām vai pat lielā pilsētā ar desmit vietējām un četrām pusvietējām (un viss!) stacijām ēterā, ir pārlidojusi zināma "škrobe", saprotot, ka daudz ekskluzīvu signālu un varbūt pat daži teju pasaules rekordi paiet garām. Tomēr nolaižoties uz zemes un esot "iestigušam tajā putrā" dziļi iekšā, ir skaidrs, cik interesanta ir tieši šeit iespējamā ģeogrāfiskā dažādība (pagājušajā gadā pievienojot rekordattālumu no Anglijas, tropo vien FM esmu utvēris 16 valstis) un cik bezgala aizraujoši ir medīt tālus signālus daudz tuvāku staciju frekvencēs, respektīvi, jo trakāk, jo labāk. Un vēl divas atziņas (no tālutveres entuziastu viedokļa), ko esmu šī foruma dzīlēs jau minējis. Pirms žēlabām par pārpildītu ēteru salīdziniet Rīgas ēteru ar situāciju Maskavā vai Stambulā! DAB - tāluztveres interesentu antiformāts! Nav un nebūs tur ģeogrāfiskās dažādības, nav un nevar būt iespējams tur intelektuālas identificēšanas piesitiens ar tiekšanos pēc identifikācijas trokšņu līmenī - divas ļoti būtiskas tāluztveres "garšvielas"!

73!

DM tie ir LVRTC slapjie sapņi, kam nav lemts piepildīties dēļ LVRTC naudas kāres. Un tā ir gigantiska!

Jā, interesanta diskusija. Lai gan notiek viena diapazona (FM) bezkaislīga slavināšana tāluztveres ziņā! Lai tā būtu! Katram diapazonam ir savas priekšrocība un trūkumi tāluztveres ziņā. DAB pa gaisu neiet analogs signāls, bet nullīšu un vieninieku virknes - Tas ir īpašs radio signālu uztveršanas gadījums, kas notiek analogajās radio salās - Baltijas Valstīs un Somijā. Kad es uztveru attālus signālus un zinu, kad ir tropo virziens uz digitālo raidītāju pusi, FM prioritāte kļūst zemāka.

Varat dzīvot mierīgi ar saviem "efektīvajiem FM resursiem"

73!

Starp citu, Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (tagad Ziemeļmaķedonijas Republika), iepirks DAB aprīkojumu. Paredzamās iepirkuma izmaksas 400 000 Eiro.
https://ted.europa.eu/TED/notice/udl?uri=TED:NOTICE:545069-2018:HTML:EN:HTML&tabId=1&tabLang=en

Varu iedomāties, kas notiktu Latvijā. FM slavinātāji Latvijā noteikti sāktu ārdīties!

73!

marss te nu gan varu piekrist LVRTC naudas kārei. LVRTC lielākā kļūda bija pakalpojuma sadārdzinājums un lielākā daļa komercradio pārtrauca sadarbību izveidojot savus FM raidtīklus. Nauda ir ieguldīta ne pa jokam. Kā tīkli strādā paši ziniet:(


Jāni ar kā palīdzību iet nullīšu un vieninieku virknes. Vai tad DAB neizmanto elektromagnētiskos viļņus?
Latvijā LVRTC jau ir ieguldījusi DAB+ testos un summa 100k. Kas par to atbildēs?

"Vai tad DAB neizmanto elektromagnētiskos viļņus?"

Izmanto, bet signāls ir digitāls - nullīšu un vieninieku virknēs. Tāpēc jau teicu, tas ir īpašs uztveršanas gadījums, kas nereti notiek "analogajās radio salās" - Baltijas Valstīs un Somijā.

73!

Līdz ar to elektromagnētiskā lauka intensitāte DAB+ uztvertam signāla līmenim ir jābūt lielākam, lai to atkodētu ciparu radio uztvērējs.

Jānis ar savu DAB`u kā krustnesis iet cīņā pret FM tumsas spēkiem.

Kad es veicu DXing, es neuztraucos par vēsturi, ne elektriskā lauka intensitāti utt. Mani vairāk rūp tas, ka esmu noķēris tālu signālu, it īpaši, ja tas izmanto pārraides metodi, kura nav uztverama vietējā mērogā.

73!

Jāni, Tu mierīgi vari nodarboties ar DAB tāluztveri, cik Tev tīk, bet DAB tāluztveres interesantums no tā netop mērāms tādā mērvienībā kā JĀŅA PĀRŅEMTĪBAS AR DAB PAKĀPE. Saki, lūdzu, kāds ir kopējais raidītāju skaits, ko Tu esi uztvēris DAB+ tāluztverē, ieskaitot Rīgas utveršanu? Kādi deviņi? Vai tomēr septiņi? Septiņas reizes pērn? Aizraujoši! Šogad būs ne vairāk kā desmit, lai gan no sirds novēlu Tev uztvert Norvēģiju, Vāciju, Čehiju... Ļoti ticams, ka rudenī pats to pamēģināšu. Tas arī būs viss vai teju viss.

Paskatīsimies uz objektīviem skaitļiem, saliekot kopā vienā katlā pieredzi un jaunības degsmi, lai gan arī DAB pamatā uztver pieredzējušie Rietumeiropas dieksisti. FMLIST novērojumu arhīvs bezkaislīgi mūs informē par pagātnē reģistrētajiem novērojumiem. Pērn ražīgākajā DAB novērojumu dienā pasaulē (Eiropā) fiksēti 111 DAB DX piemēri no 11 monitoriem. Sakritības pēc tā pati diena - 3. jūlijs - bija ražīgākā arī kopējā tropo novērojumu ziņā FM. Cik? 1057 novērojumi no 37 monitoriem. Lielākais tropo monitoru skaits vienā dienā pērn ir 49. Vienos vārtos... Vai vēlies savu FM RDS utveršanai pielīdzināmo DAB tāluztveres ziņā salīdzināt ar intelektuālu vidējo viļņu identificēšanu. Vienos vārtos nepārtraukti! Ja pērn visa gada garumā bija tikai 2 dienas, kurās pēc FMLIST novērojumu arhīva fiksēts vairāk par 100 DAB novērojumu, tad pēc MWLIST arhīva pērnā gada decembrī vien tādu dienu bija 19, kad fiksēts vairāk par 100 novērojumiem, lielākā daļa no kuriem ir tiešām icili interesanti DX, bet lai tos identificētu, ir jāklausās ēters un jāpieslēdz analīzes spējas, ja tādas piemīt.

73!

Es atvainojos! Man te "z" burtiņš s*dīgi spiežas.

73!

100,5 sanāk kaut kā šādi:
https://failiem.lv/f/ujngzcw6
Limbažos TRP=250W
Lauka intensitāte 54 dBuV/m
Ar sarkano iezīmētas savstarpējo traucējumu zonas (SN<12dB).

It kā ciešami, ņemot vērā BBC programmas saturisku vērtību auditorijai, bet pēc raidītāja palaišanas ir varbūtība, ka būs nepieciešama ja ne Limbažu frekvences maiņa, tad Rīgas raidītāja jaudas samazināšana.

Paldies Vovanich par FM frekvenču modelēšanu. Te nu mēs redzam, FM "izcilās" priekšrocības. Patika frāze: "Rīgas raidītāja jaudas samazināšana".