Sakiet, lūdzu, kad Latvijā varētu ieviest DAB un DRM radio apraides standartu? Jo Norvēģijā DAB formātā var uztvert vairākas radio stacijas.

Nekad. Tas ir pārāk dārgi un bezjēdzīgi. Varbūt Rīgai ar DAB+ muksi pietiktu, bet neviens nepirks DAB+ uztvērējus, ja jau drīz mašīnās pavisam reāli ar 4G palīdzību (šur tur jau var tagad) varēs strīmot radio caur internetu.

Ainār tu vari vienreiz nomierināties ar savu s*da dabu ?

Es jau tagad klausos caur mobilā netu rādžiņu mašīnā bet baigā sajūsmā neesmu. Strīms ir diezgan sū*£$ga tehnoloģija radio, jo par datiem ir jāmaksā turklāt līdzekļi nekādā mērā nesasniedz radiostaciju savukārt noslogo šo nesēju nesamērīgi pret klausītāju skaitu.
Arī mobilo sakaru signāls ir viegli noglušījams un vietās kur blakus jaudīgas sakaru iekārtas nepārtraukti atņirdzās. DAB kā nesējs šajā ziņā tomēr būtu daudz labāks risinājums. Nu protams - ne tuvu tik labs kā analogā FM bet nu jau tās visiem vairs nepietiek..

Es arī priecātos par DAB MUXi kā papildus iespēju FM ;)

Nevienam te Latvijā tas nav izdevīgi un tāpēc arī viss tiek darīts, lai tā nebūtu ;)

Zinu, ka Krievijā gribēja palaist DRM formātu, bet jāņem vērā tas apstāklis, ka DRM formātam ir zema skaņas kvalitāte. Bet DAB formātam ir daudz labāka skaņas kvalitāte.
Ja Rīgā palaistu DAB, tad nebūtu radiostacijām vairs jāsūdzas par frekvenču trūkumu.

Nafig vēl radiostacijas? Tāpat pa esošajām nav ko klausīties. Tak reklāmas tirgus ir pārāk mazs,lai varētu pastāvēt daudz sakarīgu staciju.Tas būtu jāsaprot censoņiem, kuri par visām varēm grib savu rāčiņu ēterā palaist. Ja runa par DAB,tad skaņa skvalitāte ir pašvaka. Faktiski tas ir MP3 ar zemu bitraitu. Nafig to sūdu un vēl pa bargu naudu ieviest!

Ainār uztetovē uz pieres uzrakstu DAB un staigā laimīgs !

Ainārs rakstīja: "Sakiet, lūdzu, kad Latvijā varētu ieviest DAB un DRM radio apraides standartu?

...

Zinu, ka Krievijā gribēja palaist DRM formātu..."

Krievijā DRM standartā raida valsts radio īsviļņos uz ārzemēm no trijiem dažādiem raidīšanas centriem vairākās valodās apmēram 22 stundas diennaktī.

Nevajag "bāzt vienā maisā" DRM un DAB, runājot kaut vai teorētiski par Latviju, jo DRM attiecas uz īsviļņiem, arī pavisam nedaudz uz vidējiem viļņiem, bet Latvijā īsviļņi publiskajai apraidei netiek izmantoti, bet vidējie viļņi tikpat kā netiek izmantoti. Tā kā DRM pat pēc definīcijas nevar būt ne alternatīva, ne papildinājums FM.

Savukārt par DAB varat turpināt diskusiju, ja nav nekā saistošāka, ar ko nodarboties.

73!

tur jau tā lieta ka nav nekā ...

Vajag kādai stacijai fiksi nomainīt formātu - tad būs par ko runāt. :))

Nu bija sava laika FMeXtra Riga,kur raida TOPradio un BBC. Nu un kas ? Vechi,kam tas vajag ? Elektronisko Sakaru direkcija saka,ka ir frekvences uz shi pasakumu... Bet neviens tas negrib izmantot. Runajot par vispar radio tirgu - tagad pilna *** ... Par kadu DRM un DAB mes tagad runajam ? Ok ,man ir DAB uztvereis,jums kadam ir...Nu un ? Piemeram manaj mamaj nav un nevajag. Vinja klausas savu LR4 un viss ! Ta nav televizija,kuram tas atri izdodas pariet uz Digitalo raidishanu. Radio ir cita lieta ! Ja kadam rit mes pateicam ka raidam uz DAB , tad cik tas klausas ? Reitingos nebus nekada piauguma. Lietuvishi izrubija nafig DAB raiditaju. FM rule :)

Tiem, kuri runā, ka frekvences nepietiek - tirgus Latvijā ir tik liels, cik ir un jauni spēlētāji šajā tirgū visticamāk neizdzīvos (tādu piemēru ir pieteikami daudz - uzradās, nedaudz paskanēja un finito). Reklāmas tirgus ir par mazu jaunpienācējiem un radiostaciju patiesībā priekš Latvijas tirgus ir vairāk kā pietiekoši. Nesaprotu ko visu laiku var cepties par šo jautājumu.

Kristian - radiostaciju skaits ir okei, te jau grib variety viņās. Bet tur vainīga padome un likums, ka Latvijā, kā, piemēram UK, licences noteikumi nenosaka arī mūzikas style (tas absurds - 50% bla bla latviski) neskaitās). Savādāk 90,0 sākumā bija easy listening tipa mūzikai paredzēta, tad tā dabūja CHR, a tagad - AC. :D Un viss 2 gadu laikā. Nu kur tas redzēts.

Ja kāds domā,ka ieviešot DAB pieaugs staciju skaits, tad rūgti maldās. Būs drīzāk otrādāk. Paskat kā digitālās TV ieviešana iznīcināja reģionālāsun vietējās televīzijas. Tas pats notiktu arī ar radiostacijām. Apraides izmaksas DAB standartā ir daudz augstākas. Varbūt ne tīri tehniski, jo digitālo raidītāju nopirkt var katrs, bet tīri organizatoriski. DAB raidītājs neraida vienu radiostaciju, kā tas ir patreiz FM, bet vesalu MUXsi ar daudzāms stacijām. Skaidrs,ka tādu apraides tīklu var uzturēt tikai viena organizācija un Latvijā tas ir LVRTC. Tie,kuri ir saskārušies ar šo organizāciju un izmantojuši viņu raidītājus vai torņus, zin kādu vājprāta naudu LVRTC kāš par saviem pakalpojumiem. Tapēc jau komercradio raidītājus izvieto citās vietās, kur izmaksasir parkārtu mazākas. Par uztvērējiem arī ruslans pareizi saka. Nu nav tautai DAB uztvērēju un arī viņi tos nepirks. Tāpat autiņos nav DAB uztvērēju. Es nemaz nerunāju par lietotiem, bet arī jaunos nav DAB. Vārdu sakot,klausītāju tam DAB nav un arī nebūs. Tas, interneta laikmetā, ir miris standarts!

Par DAB taka skaidrs. Bet nav isti skaidrs kapec EU izmanto FM 88- 108 MHz diapazonu. Krieviem tak ir FM (UKW) 64- 108 MHz diapazons. Mums jau ar reiz bija 64 - 74 MHz (UĪV) , bet kad pargaja uz FM tad izvelejas EU FM 88-108 MHz.
Kads tam bija iemesls?

FM modulāciju un izgudroja Edvīns Amstrongs Amērikā. Pirmais FM diapazons bija 42-50Mhz un pirmie raidījumi notika Amērikā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū. Tad slavenā firma RCA saprata,ka FM ir reāls AM raidītāju konkurents, bet tajos tiko ieguldīta milzu nauda. RCA 50Mhz diapazonu, ar ne sevišķi godīgām metodēm, dabūja priekš TV apraides un Amstrongam to atņēma. Priekš FM iedalīja 88-108Mhz, kas noveda Amstrongu līdz bankrotam. Lai gan beigās visas tiesas Amstrongs uzvarēja, bet izmainīt neko vairs nevarēja. Tais laikos 88-108Mhz bija baigi augsta frekvence un uz oktālajām lampām uztaisīt lētu tautas uztvērēju bija lielas problēmas. Tālāk sekoja otrais pasaules karš un pēc kara amerikāņi bija uzvarētāji. Vārdu sakot, visur ,kur bija amerikāņu karespēks, ieviesa FM 88-108MHz diapazonu. Bišku gan staigā diapazona robežas Japānā un citās valstīs, bet diapazons tas pats. Faktiski FM 88-108 uzvaras gājiens sākās ar jaunas konstrukcijas lampu parādīšanos un tad, pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, arī FM sāka izpiest AM. Ar tā saukto krievu ČM diapazonu viss vienkārši. Krievi pirmos TV raidītājus pirka no RCA un frekvences no 48Mhz bija aizņemtas. Tad nu priekš radio izvēlējās 62-74Mhz aiz pirmā un otrā TV kanāla. Tais laikos jau nedomāja,ka pat ar sešdesmit TV kanāliem kādreiz būs parmaz. Savukārt, jo zemāka frekvence, jo vieglāk uzbūvēt uztvērēju. Tad vēl krievu mentalitāte, neies tak kā buržuji taisīt :). Interesanti,ka 50Mhz diapazons izrādijās galīgi nepiemērots TV raidīšanai, jo bieži rodas traucējumi no tāliem raidītājiem uz tās pašas frekvences. Tās pašas problēmas būtu arī ar FM, bet 88-108MHz izrādijās visoptimālākais radio diapazons.

Minivat , ka bija ar digitalo Tv ,ar DAB tas nenotieks Latvija! Tu nezini specifiku radio sheit. Visiem tikai liekas,ka ta ir. Bet shaja biznesa dem zhel viss ne ta,ka mes domajam.

Ruslan, es neņemos spriest par radiostaciju darbības detaļam, bet Tu jau pats teici,ka staciju ir par daudz lai izdzīvotu Latvijas tirgū. Vienīgais ieguvums no DAB ir iespēja raidīt vairāk programas, bet izmaksas tad lielākas, nekā ar saviem FM raidītajiem. Domaju ka nevienam to nevajag.

Es uz reizi pasaku, Latvija ir 1/4 no Londonas ar 4x mazāku caurmēra algu kā pieminētajā Lielbritānijas galvaspilsētā. Kad esam godīgi nomaksājuši nodokļus, esam izgājuši cauri vietējās birokrātijas dzirnavām un vismaz daļēji nestrādājam "uz" ārzemēm, ... tad bizness šeit nav. Lai šo apjēgtu, man vajadzēja 10+ gadus. Tas viss attiecas arī uz radio-biznesu.

Pilnīgi piekrītu! Galvenā problēma ir tā, ka šeit ir maz cilvēku!

FM radio ziedulaiki ir pāri. Tagad sadzen muzičku fleškā, iespraud flešku kaut virtuves radio un būs sava "radiostacija' ar tādu mūziku kā gribās. Lielākā daļa radiostaciju tak tupa griež pa rinķi vienus un tos pašus gabalus no datora. Faktiski dara topašu,ko katrs tagad mājā var izdarīt ar flešku ķēķa radioaparātā vai autiņā. Ne jau cilvēku skaits ir pie vainas, bet tas, ka radiostacijas netaisa nekādus orģinālraidījumus, vai vismaz dod aktuālu informāciju, a mūziku es mājā varu klausīties daudz augstāka kvalitātē,kā iekš FM

Minivat, redz kas par lietu. spēlējot mūziku no savas fleškas, tu zini kādas dziesmas tev skanēs, bet klausoties radio tu to nezini, un tas ir tas kaifs, domāt, man patiks nākamā dziesma vai nepatiks:))))